Konference aicina teoretizēt “franciskuma” jēdzienu, pievēršoties Francijas un frankofonās kultūras recepcijai eksogēnā kultūrā, kā arī reprezentācijām, kas ir attīstījušās Francijā un frankofonajā telpā. Piedāvājam dažas rosinošas, taču ne ierobežojošas, vadlīnijas: Franciskums un eksogēnās kultūras: reprezentācijas un recepcija. Kā franciskums tiek pārstāvēts eksogēnā mākslā un literatūrā? Kādus mītus konstruē šie priekšstati? Kā šīs reprezentācijas netieši atspoguļojas uztverošajās kultūrās? Kāda ir franciskuma evolūcija diahroniskā aspektā kādas valsts vai kultūras zonas mākslā un literatūrā? Franciskuma konstitutīvie mīti un stereotipi. Kā franču literatūras, mākslas vai vēstures personības pārtop par tēliem vai mītiem eksogēnos literāros darbos? Kā franču kultūras prakses (piemēram, gastronomija) vai daži stereotipiski priekšstati par Franciju (piemēram, izsmalcinātība, smaržas, mode, “franču skūpsts”) veicina franciskuma konstruēšanu Francijas eksogēnajos un endogēnajos attēlojumos? Franču franciskuma konstrukcijas. Kādus Francijas tēlus savos darbos piedāvā franču radošās personības? Vai šie attēlojumi atbilst eksogēniem priekšstatiem vai tie savstarpēji mijiedarbojas un bagātinās? Kā šīs endogēnās reprezentācijas veicina franciskuma veidošanu un pagātnes un šodienas Francijas kultūras un mantojuma ietekmi? Franciskuma formas un izpausmes bērnu literatūrā. Kādas franciskuma reprezentācijas franču bērnu rakstnieki konstruē savos darbos? Kā šīs reprezentācijas veicina jauno lasītāju kultūras mantojuma veidošanu?