Pirmsskola un sākumskola

Materiālu kopa

"Ķeburu mākslas burtnīca sākumskolas skolēniem"

Ķeburošanas mākslas burtnīcas vāka bilde

Ķeburošana ir vizuāls domu, ideju, notikumu pieraksta veids, kas mūsdienu skolēniem palīdz apstrādāt informāciju un izteikt to sev saprotamā veidā. Strādājot ar Ķeburu mākslas burtnīcu, skolēni ne tikai apgūs ķeburošanas pamatus, bet arī pilnveidos zināšanas par mums Eiropā, mācīsies strādāt ar informāciju, saskatīt atslēgas vārdus, izprast teksta domu un grafiski to organizēt. 
Veiksmi!

Metodiskie ieteikumi skolotājam

Ķeburu mākslas burtnīca (drukas versija)

Ķeburu mākslas burtnīca (prezentācija)


Mācību materiāls "Mūsu Eiropa"

Mūsu Eiropa 1 vāks

Mērķis - pilnveidot 1., 2. klases skolēnu zināšanas un izpratni par mums Eiropas Savienībā. Radoši un noderīgi, zinātkāri rosinoši un interesanti uzdevumi - raksti, krāso, savelc, apvelc, izej labirintu! 

Ko nozīmē "sadarbība"? Kā uzvesties, kad skan himna? Kā radās un attīstījās Eiropas Savienība? Kā ikviens no mums līdzveido Latviju un Eiropu? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsi "Mūsu Eiropa". 

12.03.2020. materiāla e-versijas 8.lpp veikta satura redakcija, labojot kļūdaini norādītos Luksemburgas un Nīderlandes karogus. 

Materiāls lejupielādei šeit: Mūsu Eiropa


Mācību materiāls "Mūsu Eiropa 2"

Mūsu Eiropa 2 materiālu vāks

Mērķis - pilnveidot 1., 2. klases skolēnu zināšanas un izpratni par mums Eiropas Savienībā. Radoši un noderīgi, zinātkāri rosinoši un interesanti uzdevumi - raksti, krāso, savelc, apvelc, izej labirintu! 

Kur dzīvo muflons un murkšķis? Kā attīrīt piesārņotu mežu? Kad svinam Eiropas dienu? Kā izveidojās vienota Eiropa? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem atradīsi "Mūsu Eiropa 2". 

Materiāls lejupielādei šeit: Mūsu Eiropa 2


Plakāts "Eiropas diena 9.maijs"

Mērķis – izzināt vienotas Eiropas izveides vēsturi, sākot no 1950. gada 9.maija Robēra Šūmana uzrunas līdz mūsdienām.

Eiropas diena 9.maijs

Plakātā ietvertos faktus iespējams: 

•    Izspēlēt kā lomu spēli. Lomas: teicējs, Robērs Šūmans, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Beļģijas pārstāvji.  Pirms lomu spēles ieteicams  šo vēsturisko notikumu pārrunāt, iesēžoties “laika mašīnā”. 
Teksta piemērs teicējam:
Ir 1950. gads. Nesen ir beidzies Otrais pasaules karš. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans ir ļoti domīgs. Viņš domā, kā nepieļaut jaunu karu. Un te pēkšņi viņam galvā iešaujas doma, “Pietiek karot! Eiropai jābūt vienotai!” Viņš saprot, ka Francija viena pati nevar visu Eiropu padarīt vienotu. Ir vajadzīgas arī citas valstis, kas grib sadarboties, nevis karot. Tāpēc viņš dodas pie  Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Beļģijas pārstāvjiem un izstāsta savu ideju. Viņi uzklausa, padomā un piekrīt. Visi paspiež viens otram roku un kopā pasaka: “Pietiek karot! Eiropai jābūt vienotai!” 
Teicēja stāstījuma laikā lomu atveidotāji attēlo notikumu ar mīmiku, ķermeņa valodu, ja iespējams, turot rokās attiecīgo valstu karodziņus vai sasveicinoties valstu valodās.
•    Veidot konkursu, atbildes meklējot plakātā. Skolotājs sagatavo jautājumus, uz kuriem atbildes atrodamas plakātā. 

 Plakāts lejupielādei šeit: Eiropas diena 9.maijs


Plakāts "Latvijas un Eiropas ABC"

Mērķis – mācoties vai atkārtojot latviešu valodas alfabētu, paplašināt vārdu krājumu ar vārdiem, kas saistīti ar Latviju, Eiropu, ES dalībvalstīm, demokrātiskām vērtībām.

Latvijas un Eiropas alfabēts

Ieteikumi darbam:

1. Pirms Eiropas alfabēta apskates, skolēni tiek mudināti sarakstīt vārdus, kurus varētu ietverti savas klases, pilsētas vai Latvijas alfabētā. Visa klase var veidot vienu alfabētu, bet var arī strādāt grupās. Tad katra grupa veido konkrētu - klases, skolas, pilsētas (apdzīvotas vietas, novada) vai Latvijas- alfabētu. Izvēlētos vārdus pārrunā, izskaidro to nozīmi, papildina ar citu ieteiktajiem vārdiem.
2. Skolēni apskata Eiropas alfabētu, atrod un grupē vārdus, kas ietverti pašu veidotajos alfabētos un tos, kas atšķiras.  Kopīgi secina – kas ir specifisks katram alfabētam (klases, skolas, pilsētas vai Latvijas) un kāpēc, nonākot pie atbildes -  kas veido, raksturo Eiropu?
3. Skolēni: papildina Eiropas alfabētu ar citiem vārdiem; atrod vārdus, ko nekad paši nav lietojuši /vai kuru nozīmi nezina, un veido skaidrojošo vārdnīcu; strādā ar dažādiem tekstiem, meklējot alfabētā ietvertos vārdus tajos vai apkopjot paplašinātu informāciju (piemēram, konkrēta valsts); veido stāstījumu, ietverot izvēlētu vārdu, vai vārdus no alfabēta.

Plakāts lejupielādei šeit: Latvijas un Eiropas ABC


PLAKĀTS "VĒRTĪBU LABIRINTS"

Mērķis – stiprināt izpratni par Latvijas un Eiropas pamatvērtībām, skaidrot to nozīmi un atspoguļot vērtību izpausmi ikdienas attiecībās, jo vērtības stiprina ikviena cilvēka – pieaugušā vai bērna -  rīcība un attieksme. 

Vērtību labirints


Saturs un tematika – plakāts ir veidots kā labirints, ietverot Latvijas Republikas Satversmē un Līgumā par Eiropas Savienību minētās vērtības: cilvēktiesības, brīvību, cieņu, tiesiskumu, vienlīdzību, demokrātiju. Katra vērtība ir skaidrota ar vairākiem vecumposmam atbilstošiem piemēriem – kā tā izpaužas skolēnu ikdienas dzīvē, ietverot arī negatīvos piemērus, kas neraksturo vai ir pretrunā ar šo vērtību.

Ieteikumi darbam:

1. Skolēni sākumā nelasa visu plakāta tekstu, bet aktualizē savas zināšanas par katru vērtību, to skaidrojot saviem vārdiem. Visi minējumi tiek pierakstīti. Tad skolēni iziet labirintu un papildina savu skaidrojumu par katru vērtību.
2. Skolēni veido citus piemērus – pozitīvus vai negatīvus katrai vērtībai.
3. Skolēni veido savas klases, skolas noteikumus, vai analizē esošos, balstoties uz minētajām vērtībām.
4. Skolēni veic eksperimentu – novērojumu, kā noteiktā laika posmā izvēlētā vērtība tiek ievērota vietējā kopienā. Pārrunas, secinājumi, rīcība – piemēram, plakātu izstāde skolā vai cita aktivitāte, lai mudinātu stiprināt vērtības, saprotot kā tās izpaužas ikdienas dzīvē.

Plakāts lejupielādei šeit: Vērtību labirints


 MĒRLENTE "AUGU LATVIJĀ UN EIROPĀ"

Mērķis – uzskatāmi atspoguļot bērna daudzpusīgo attīstību, topot par aktīvu personību, skolēnu, iedzīvotāju, pilsoni.

Mērlente uzskatāmi atspoguļo daudzveidīgo bērna attīstību

Saturs un tematika - mērlente ir izmantojama kā sarunas ierosinātājs, tā nav uzskatāma par diagnostikas rīku. Ietvertie kritēriji ir vērsti uz mērķtiecīgu pilsoniskuma apziņas un līdzdalības pilnveidi  skolēniem. Piemērotāka 2., 3. klases skolēniem.

Ieteikumi darbam:

1. Mērlente ir izmantojama kā sarunas ierosinātājs – ko no minētā Tu dari, proti? Katrs skolēns var pierakstīt savu vārdu pie kritērijiem vai auguma garuma atzīmes un papildināt esošos kritērijus.
2. Veidot projekta darbu - izvēloties kādu no mērlentē minētajiem kritērijiem - iztaujāt vecākus, veidojot savu Pilsoņa dienasgrāmatu. Piemēram, cik gados ko iemācījās darīt, kādi interesanti atgadījumi bijuši, pievienot atbilstošas fotogrāfijas u.c.
3. Skolēni, izmantojot dotos kritērijus, var mācīties veidot aptauju – izstrādājot jautājumus un dodoties pie jaunākiem skolēniem, saņemot atbildes un apkopot tās.

Mērlente lejupielādei šeit: Augu Latvijā un Eiropā


SPĒLE "EIROPAS DOMINO" 

Mērķis – iepazīt Eiropas Savienības valstu nacionālos dzīvniekus, putnus, augus, simbolus, stiprinot izpratni un apziņu par kopīgo un vienojošo Eiropā, balstoties uz bērnam interesējošo un saprotamo - dabu.

Domino kartītes vienā pusē attēls, nosaukums un karogs, otrā pusē īss apraksts

Domino kartītes vienā pusē ir attēls, nosaukums un valsts karogs, bet kartītes otrā pusē sniegts īss apraksts, kas pilnveido bērna zināšanas par dzīvnieku, putnu vai augu. Skolēna uzdevums ir sarindot kartītes pareizā secībā – vai nu vadoties pēc valsts karogiem, vai lasot aprakstus. Domino var spēlēt 2-4 skolēni, vadoties pēc klasiskajiem domino spēles noteikumiem.

Ieteikumi darbam:

1. Skolēni pirms spēles min, kuri varētu būt katras Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālie dzīvnieki, putni, augi. Lai uzdevums būtu interesantāks, iespējams izmantot internetu un dot katram skolēnam uzdevumu noteiktā laika posmā atrast konkrētas valsts nacionālo dzīvnieku, putnu vai augu. Visi minējumi, noskaidrotā informācija tiek sarakstīta uz tāfeles, pierakstot bērnu vārdus. Pēc spēles tiek salīdzinātas atbildes un apbalvoti tie skolēni, kuru minējumi vai atrastā informācija bijusi precīzākā.
2. Pēc domino spēles skolēni pārrunā, ko jau zinājuši, ko jaunu uzzinājuši un kas pārsteidza visvairāk, veido secinājumus par Eiropas dabu.
3. Izmantojot domino komplektā iekļautās dzīvnieku, putnu kontūras, veido dialogus vai uzvedumus (var izmantot dažādu tautu pasakas vai veidot savu saturu), tādējādi nostiprinot jauniegūtās zināšanas un papildinot tās ar jaunām. Kontūras izgriež, krāso, var piestiprināt pie zīmuļa, lai izmantotu kā leļļu teātra lelles. Izvēlētajiem dzīvniekiem, putniem var veidot vizītkartes vai sociālo tīklu profilus.

Spēle lejupielādei šeit: Eiropas domino (krāsains) Eiropas domino (melnbalts)


Eiropas darbnīca "Zinu. Protu. Daru"

Attēla fragments no komiksa

Mērķis - veidot vārdnīcu, izprotot, kas ir demokrātija, saskatot kā sadarbība, atbalsts, brīvība un cieņa izpaužas ģimenē, klasē, Latvijā un Eiropā. 

Materiāli lejupielādei šeit: Eiropas darbnīca skolēnam  


Video stāstu sērija "Tutas lietas"

Šajās sērijās Tuta iepazīst Latviju un citas valstis, svin 4.maiju un Eiropas dienu 9.maijā, mācās šķirot baterijas, kā arī mudina bērnus domāt labas domas un darīt labus darbus. Lai pilnveidotu bērnu zināšanas, stāstu skatīšanos iesakām papildināt ar citiem VITAMĪNS ES materiāliem.

tuta
Tuta un pasaku virtene
tuta
Tuta un karogi
tuta
Tuta šķiro baterijas
tuta
Tuta atrod mantas
tuta
Lapsa grib izaugt liela