Ievietots: 19. Janvāris, 2023
#EYESOPEN

Ik gadu katrs ceturtais eiropietis kļūst par nozieguma upuri. Informatīvā kampaņa Latvijā pievērsīs uzmanību tādiem noziegumu veidiem kā vardarbība pret personu, vardarbība dzimuma dēļ un LGBT+ fobija. Kampaņa galvenokārt ir vērsta uz noziegumos cietušo līdzcilvēkiem, mudinot viņus būt vērīgiem, lai atpazītu noziegumu upurus un palīdzētu tiem.

Eiropas Komisija uzsāk kampaņu, lai veicinātu izpratni par noziegumos cietušajiem un viņiem pieejamo atbalstu. Kampaņas uzdevums ir vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir rūpēties par noziegumos cietušajiem. Kampaņas atklāšanas pasākumā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, labklājības ministre Evika Siliņa, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere, centra MARTA vadītāja Iluta Lāce, organizācijas MOZAĪKA valdes loceklis Kaspars Zālītis piedalījās "Atvērto acu" izaicinājumā – skatīties acīs pretim sēdošajam akcijas dalībniekam bez acu mirkšķināšanas, cik vien ilgi tas ir iespējams, tādā veidā simboliski norādot uz nenovēršanos no līdzcilvēkiem vissarežģītākajās situācijās.  

Šī kampaņa ir daļa no iepazīstināšanās ar ES stratēģiju par cietušo tiesībām, kuras mērķis ir nodrošināt, lai visi noziegumos cietušie varētu pilnībā paļauties uz savām tiesībām. "Mums ir jāpamana noziegumos cietušie un jāsniedz viņiem nepieciešamais atbalsts, lai viņi varētu atlabt un virzīties dzīvē uz priekšu," sacīja tieslietu komisārs Didjē Reinderss. "Tomēr daudzi cietušie joprojām nezina savas tiesības un to, kā tās var izmantot," viņš piebilda.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Vardarbība nav un nekad nedrīkst kļūt par privāti, ģimenes vai tuvāko personu lokā risināmu problēmu. Tā ir skatāma cilvēktiesību gaismā kā katra indivīda tiesības dzīvot brīvi, tiesības uz brīvību un drošību, cieņu un arī dzīvību. Vardarbība ir aktuāla problēma ar tālejoši negatīvām sekām, kas pasaulē un arī Latvijā nelabvēlīgi ietekmē visu sabiedrību. Vardarbības novēršana un apkarošana ir viens no prioritāriem jautājumiem visās Eiropas valstīs. Neiecietība pret visa veida vardarbību ir jāizskauž, kā arī jāmaina sabiedrības attieksme un rīcība, saskaroties ar vardarbību.”

Labklājības ministre Evika Siliņa piekrīt: “Latvijā no vardarbības ir cietusi katra trešā sieviete. Un diemžēl bieži vien pāridarītāji ir mūsu tuvākie cilvēki. Tāpēc ir skaļi jārunā par to, ka vardarbība nav akceptējama un tolerējama. Mums visiem kopā preventīvi ir jāstrādā, lai izglītotu sabiedrību un zinātu ceļu, kur vērsties, ja pamanām vardarbību. Un katram no mums ir jātur acis vaļā, lai vajadzības brīdī palīdzētu. Taču ir kritiski brīži, kad ir nepieciešama arī ļoti praktiska palīdzība, tāpēc jau šogad ar ministrijas atbalstu būs pieejami anonīmi krīzes dzīvokļi, lai patvertos no varmākas,” uzsver Evika Siliņa, labklājības ministre.

"Vēlos iedrošināt sabiedrību un ik katru no jums tiešām “turēt acis vaļā” un ziņot par nodarījumiem, jo īpaši, vardarbīgiem – ne tikai pret sievietēm vai saistībā ar personu seksuālo orientāciju, bet ziņot par jebkādiem noziegumiem, kuros esat cietis pats vai ir aizdomas, ka tas tiek vērsts pret kādu personu. Uzticieties policijai un ziņojiet! Katrs saņemtais iesniegums tiek rūpīgi vērtēts un pārbaudīts. Un pat, ja konkrētajā gadījumā pret personu vērstā darbība vai naidīgais izteikums nebūs ar pietiekamu pamatu, lai iestātos juridiskas sekas, šī informācija tiek uztverta nopietni un analizēta arī kopsakarībās ilgākā laika posmā. Policija veic arī nozīmīgu analītisko darbu un ikkatra tāda informācija palīdz rast pilnīgāku ainu par norisēm sabiedrībā, potenciāliem drošības riskiem un virzieniem arī preventīvā darba plānošanas procesā,” tā norāda Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere.

Pirms kampaņas sākšanas Eiropas Komisija veica reprezentatīvu pētījumu 18 līdz 30 gadus vecu iedzīvotāju vidū, lai novērtētu informētību par cietušo tiesībām. Mērķis bija arī noskaidrot zināšanas par atbalsta pakalpojumu pieejamību un iespēju ziņot par noziegumiem.

Pētījums atklāja, ka 62% respondentu Latvijā nezina, ka noziegumos cietušos ES aizsargā īpašas tiesības. Pat puse no tiem, kas ir informēti, nav iepazinušies ar šīm tiesībām. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai cietušie, viņu draugi un ģimenes locekļi saprastu, kādas tiesības viņiem ir, un kā tās var izmantot.

Pētījums liecina, ka 83% respondentu Latvijā ieteiktu cietušajiem meklēt palīdzību, izmantojot pieejamos atbalsta pakalpojumus. Tāpēc kampaņa ne vien izskaidro noziegumos cietušo tiesības, bet arī informē par organizācijām, kurās cietušie var vērsties pēc atbalsta.

10 ES valstīs, kurās tika veikts pētījums, puse (52%) respondentu, kuri ziņoja par noziegumu, ziņoja par vardarbības gadījumu pret personu. Latvijā šis skaitlis bija vismazākais – 32%.

 

PAPILDU INFORMĀCIJA

Visa informācija par noziegumiem, cietušo tiesībām un atbalsta organizācijām ir pieejama https://victims-rights.campaign.europa.eu 

Vispārējā informācija

Par pētījumu

Konsultāciju uzņēmums ICF International veica socioloģisko aptauju, lai novērtētu informētību par cietušo tiesībām, kā arī par pieejamajiem atbalsta pakalpojumiem un iespējām ziņot par noziegumiem. Pētījums tika veikts tiešsaistē desmit ES dalībvalstīs, apkopojot vairāk nekā 4000 atbilžu, kas ļāva iegūt pārliecinošus un ticamus secinājumus.

Par cietušo pamattiesībām

Eiropas Savienībā noziegumos cietušajiem ir tiesību kopums, tostarp:

  • tiesības būt saprastam:  visai saziņai ar cietušajiem jābūt vienkāršai un viegli saprotamai; 
  • tiesības uz informāciju: cietušajiem ir tiesības saņemt informāciju par atbalstu, kompensāciju, atjaunojošo tiesiskumu, aizsardzību. Viņus informē par to, kā ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem un kā saņemt juridiskas konsultācijas;
  • tiesības saņemt atbalstu: visiem cietušajiem ir tiesības uz bezmaksas un konfidenciāliem cietušo atbalsta pakalpojumiem;
  • procesuālās tiesības: cietušajiem ir tiesību kopums, piemēram, tiesības tikt uzklausītiem, tiesības uz juridisko palīdzību, tiesības uz lēmumu par kompensāciju no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja;
  • tiesības uz aizsardzību: cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem ir tiesības tikt aizsargātiem no sekundāras un atkārtotas viktimizācijas, iebiedēšanas un atriebības. Noziegumos cietušajiem ir tiesības uz individuālu novērtējumu.

Par ES stratēģiju par cietušo tiesībām

ES stratēģijas par cietušo tiesībām (2020.–2025. gadam) galvenais mērķis ir nodrošināt, lai visi noziegumos cietušie neatkarīgi no tā, kurā ES valstī vai kādos apstākļos noziegums izdarīts, varētu pilnībā izmantot savas tiesības. Stratēģijā ir izklāstīti Eiropas Komisijas, dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības pasākumi.