Eiropas cīņa ar dezinformāciju

Ievietots: 8. Septembris, 2020
Cīņa pret dezinformāciju

Eiropas Savienība ir pastiprināti pievērsusies cīņai pret dezinformāciju, lai aizsargātu demokrātiju un nodrošinātu godīgu vēlēšanu norisi. 2018. gada nogalē atbalstītais Eiropas Savienības Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai paredz uzlabot dezinformācijas atklāšanu, veicināt saskaņotu ES institūciju un dalībvalstu reaģēšanu, kā arī sniegt lielāku atbalstu faktu pārbaudītājiem, pētniekiem, kampaņām medijpratības veicināšanai.

Pirms dalāties ar informāciju, padomājiet!

Neviens nevēlas būt cilvēks, kurš piesārņo draugu sociālos medijus ar sazvērestības teorijām vai dezinformāciju. Izmantojiet šo sarakstu, lai atpazītu dezinformāciju!

Pārbaudiet adresi

Ierakstot tīmekļa adresi, cilvēki dažreiz kļūdās. Krāpnieki to izmanto un izveido viltus tīmekļa vietnes, kas var izskatīties pēc īstiem, labi zināmiem informācijas izplatītājiem.

Adrese bbcnews1.com neizskatās gluži pareiza, salīdzinot ar bbc.com/news, taču atcerēties, vai lapas adrese noslēdzas ar .info vai .com, var būt sarežģītāk. Lai izvairītos no šādām kļūdām, atzīmējiet ar grāmatzīmi savus iecienītos avotus vai ierakstiet ziņu lapas nosaukumu meklētājprogrammā.

Ja redzat hipersaiti e-pastā vai sociālajos medijos, pirms noklikšķināt uz tās, uzbrauciet hipersaitei ar kursoru. Šādi jūs redzēsiet pilnu adresi un varēsiet pārbaudīt, vai domēns ir pazīstams. Tā rīkojoties, jūs varat arī aizsargāt savas ierīces no inficēšanas ar ļaunprogrammatūru.

Pārbaudiet saturu

Ziņas bieži ir diezgan neinteresantas, izņemot retus gadījumus, piemēram, kad divi cilvēki izglābj suni no apledojušas upes un izrādās, ka tas ir vilks. Stāsts par altārzēniem, kas kvēpināmajā traukā ielika marihuānu, ir gandrīz tikpat aizraujošs, taču diemžēl tā ir viltus ziņa. Pirmais iespaids par ziņas patiesumu ne vienmēr ir pareizs, tāpēc pārbaudiet saturu citos veidos.

Ja rakstu, kuru lasāt, publicējis nezināms avots, pārbaudiet šo saturu, salīdzinot ar nozares standartiem atbilstošiem profesionālas žurnālistikas avotiem, piemēram, BBC, Deutsche Welle vai The New York Times. Dažreiz noder arī ministriju vai valsts iestāžu tīmekļa lapas.

Turklāt – nē, lielāks sekotāju skaits ne vienmēr nozīmē, ka sociālo mediju konts ir uzticams avots.

Dažreiz parādās vairākus gadus veci raksti, kas tiek izmantoti ārpus konteksta vai nu oriģinālajā formā, vai pārveidotā veidā. Vienmēr pievērsiet uzmanību publicēšanas datumam un mēģiniet pamanīt novecojušu informāciju vai statistiku.

Neļaujiet sevi apmuļķot

Ir iespējams radīt nepatiesu vai maldinošu informāciju gandrīz par visu. Piemēram, ir bijušu raksti par koronavīrusu, kuros nepatiesi apgalvots, ka Covid-19 ir laboratorijā izstrādāts bioloģiskais ierocis, tā izstrādātāji ir gan ASV, gan “slepenā valsts”, gan Džordžs Soross, savukārt mērķis ir cilvēku galvās implantēt mikročipus un iegūt kontroli pār pasaules iedzīvotājiem.

Teksts, kurā apgalvots, ka kaut kas noticis tāpēc, ka ir rīkojusies slepena grupa ar ļauniem nolūkiem, jāuztver ļoti kritiski. Īpaši, ja rakstā teikts, ka:

  • nekas nenotiek nejauši,
  • nekas nav tāds, kā izskatās,
  • viss ir savā starpā saistīts.

Atcerieties arī, ka, daloties ar rakstiem, kuros nepatiesi apgalvots, ka koronavīrusu var izārstēt ar sālsūdeni vai ingveru, var izraisīt nopietnas sekas sabiedrības veselībai, jo tie var mudināt cilvēkus neņemt vērā autoritatīvu mediķu norādījumus.

Pārbaudiet informācijas izplatītāju

Uzticami, profesionāli mediji nepievēršas sazvērestības teorijām un vienpusīgus viedokļus publicē tur, kur ir to vieta, – pie komentāriem vai viedokļu sadaļā.

Uzticama žurnālistika ievēro noteiktus nozares standartus: rakstam jābūt vairāk nekā vienam avotam, un tajā jāatspoguļo pretrunīgi viedokļi, lai tēma tiktu izklāstīta sabalansētā veidā.

Ja jums ir šaubas, ieskatieties informācijas izplatītāja sadaļā “Par mums” un “Kontaktinformācija”. Ja ziņu izplatītājs ir uzticams, jums būtu jāspēj atrast tajā strādājošo žurnālistu sarakstu un pārredzamu informāciju par organizāciju un tās finansējumu.

Kad dezinformācijas izplatītājiem tiek norādīts uz viņu rīcību, viņi bieži izmanto apvērsto loģiku un mēģina apgalvot, ka nevis viņi, bet gan jūs radāt neskaidrību vai nodarbojaties ar dezinformāciju. Dārtam Putinam (Darth Putin) par šo ir izcils tvīts: “Ja tā izskatās pēc pīles, pēkšķ kā pīle, noliedz, ka ir pīle, pieprasa, lai jūs pierādāt, ka tā ir pīle, apsūdz jūs, ka esat pīle, apgalvo, ka jūsu suns ir pīle, ka jūsu drauga kaķis ir pīle un ka visas trīs minētās “pīles” ir rusofobas pīles, tā ir Kremļa pīle.”

Pārbaudiet autoru

Vai jūs zināt raksta autoru? Vai jūs varat atrast viņa iepriekšējos rakstus? Zināma žurnālista iepriekšējie raksti vienmēr ir atrodami.

Ja jums ir šaubas, pārbaudiet, vai autora vārds (vai atslēgvārdi, vai teksta fragmenti) ir atrodams faktu pārbaudes vietnē. Arī dezinformācijas izplatītāja iepriekšējie raksti var būt atrodami.

Vai žurnālists vispār pastāv? Daži negodīgi autori publicējas ar izdomātu vārdu.

Pārbaudiet avotus

Dažreiz eksperts patiesībā nav eksperts, bet drīzāk “eksperts”, kas vienlaikus specializējas, piemēram, “slepenās valsts”, seno citplanētiešu un ārpolitikas jautājumos.

Un dažreiz ideju laboratorijas, kuras sola izplatīt progresīvas idejas un kritisko domāšanu, ir tie paši vecie labie prokremliskie dezinformatori.

Ja ziņā izmantoti tikai anonīmi avoti vai vispār nav avotu, jums jāsāk uzmanīties.

Pārbaudiet attēlus

Mūsdienās ne vienmēr ir jāierauga, lai noticētu. Dažreiz attēli tiek izmantoti citā valstī vai pēc vairākiem gadiem pilnīgi citā kontekstā. Šādi attēli var tikt izmantoti kā “pierādījumi”, ka notikusi demonstrācija pret ierobežojumiem saistībā ar koronavīrusu vai pret NATO, taču faktiski tā nav notikusi.

Pārbaudiet, vai attēls nav ticis izmantots iepriekš, – augšupielādējiet to Google Reverse Image Search vai TinEye.

Mainot kompozīciju, leņķi vai vienkārši izgriežot fotogrāfijas fragmentu, pūlis var izskatīties vai nu neliels, vai milzīgs. Protams, var izmantot arī fotoattēlu apstrādes programmu plašās iespējas…

Video šajā ziņā nav labāki, jo izveidot seklviltojumu vai dziļviltojumu ar katru dienu kļūst vienkāršāk. Iepazīstieties ar informāciju par to izdevumos The Wall Street Journal un The New York Times.

Pirms dalāties ar informāciju, padomājiet!

Virsraksta uzdevums ir likt cilvēkiem uz tā noklikšķināt. Neuzķerieties uz (klikšķu) ēsmas, vispirms izlasiet rakstu (un tikai pēc tam ar to dalieties)!

Ja sociālajos medijos redzat, ka kaut kas ir ļoti populārs, uzmanieties no botiem! Ja kādā kontā ieraksti tiek veikti biežāk, nekā tas būtu cilvēka spēkos, tajos ir problēmas ar valodu vai sintakses kļūdas, vai ierakstu veicējs nespēj iesaistīties sarunā, tam būtu jārada aizdomas.

Turklāt – nē, tas, ka ar informāciju ir dalījušies daudzi, automātiski nenozīmē, ka tā ir patiesa. Faktiski tas pat nenozīmē, ka šī informācija ir populāra, jo nopirkt 50 000 un vairāk “patīk”, dalīšanos, retvītu un skatījumu var tikai par dažiem simtiem eiro.

Dezinformācija bieži ir mērķēta uz emocijām un rada netaisnības sajūtu, bailes, satraukumu, riebumu un citas negatīvas jūtas. Attēli, emocijzīmes un iespaidīgi virsraksti papildina raksta vai sociālo mediju ieraksta emocionālo vēstījumu. Pievērsiet uzmanību, kā šīs taktikas tiek kombinētas, lai nodotu konkrētu ziņu.

Jokiem un satīrai ir raksturīgi citi izteiksmes līdzekļi, un tiem nav jābūt balstītiem uz faktiem. Tieši tāpēc tie ir joki vai satīra. Pasmejieties, taču neuzskatiet to par patiesību.

Ja vēlaties pārbaudīt savas prasmes, pamēģiniet atbildēt uz EUvsDisinfo jautājumiem, kas palīdzēs noskaidrot, vai varat atpazīt īstas ziņas, satīru un dezinformāciju.

Uzziniet, ko dara faktu pārbaudītāji

Dezinformācijas datubāze par koronavīrusu – FIRSTDRAFT
Faktu pārbaudītāji: Polygraph, StopFake, Snopes un Politifact
Atrodiet savu vietējo faktu pārbaudītāju šajā sarakstā vai ieskatieties šeit, lai atrastu organizācijas, kuras sadarbojas ar Facebook

Tiešsaistes izmeklēšana – Bellingcat
Dezinformācijas atklāšana un skaidrošana – Digital Forensics Lab

Eiropas iniciatīvas:
Datubāze EUvsDisinfo
Eiropas Komisija: eiromīti
Eiropas Parlamenta ideju laboratorija: dezinformācija
Eiropas vēlēšanas 2019

Ja jums vajadzīga plašāka informācija, ieskatieties mūsu literatūras sarakstā. Ja uzskatāt, ka esat informēti par visu, ko esam šeit uzrakstījuši, un zināt vēl vairāk, dalieties savās zināšanās ar citiem!

***

Plaša informācija par Eiropas Savienības atklāto dezinformācijas jomā atrodama Eiropas Ārējās darbības dienesta East StratCom tīmekļa vietnē, kurā regulāri tiek ievietoti dažādi foto, video, audiovizuāli materiāli par atklātajiem mītiem un Krievijas izplatīto dezinformāciju. Dienests sagatavotos materiālus ievieto arī sociālajos medijos Twitter un Facebook.

Tāpat aktuālā informācija par Eiropas Savienības paveikto medijpratības jomā atrodama Digitālā Vienotā tirgus tīmekļa vietnē.

Par Latvijas valsts pārvaldes paveikto medijpratības jomā, kā arī dažādi informatīvi-izglītojoši materiāli atrodami Kultūras ministrijas tīmekļa vietnē. Bērnu auditorijai izveidots projekts “Supervaroņi internetā”, lai atraktīvā veidā rosinātu jaunāko auditoriju aizdomāties un uzlabot zināšanas par informācijas iegūšanu un lietošanu internetā. Dažādus noderīgus padomus dezinformācijas atpazīšanai var atrast arī Valsts kancelejas, Kultūras un Iekšlietu ministrijas projektā.

Dažādi pētījumi par sociālo mediju lomu dezinformācijas izplatīšanā tiek apkopoti NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vietnē. Centrs Rīgā regulāri rīko informatīvos seminārus ar Latvijas un ārvalstu ekspertu līdzdalību.

Dažādus mediju projektus, kas saistīti arī ar medijpratības sekmēšanu sabiedrībā, Latvijas un Baltijas mērogā īsteno Baltijas mediju ekselences centrs.

Par Krievijas ietekmi Baltijas mediju telpā vairāk var uzzināt Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica tīmekļa vietnē.

Noderīga informācija žurnālistiem dezinformācijas novēršanas jomā atrodama UNESCO sagatavotajā mācību materiālā.