#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Krievija veido Eirāzijas savienību
, 2011. gada, 28.oktobris, 2011

Ja nebūtu Jūlijas Timošenko prāvas, jau š.g. decembrī Ukraina pirmā no Austrumu partnerības valstīm parakstītu asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, bruģējot ceļu rietumu virzienā. Tikmēr Krievija nākusi klajā ar savu alternatīvo piedāvājumu.

Apelējot pie 70 padomju gados iedibinātajām ciešajām cilvēciskajām un saimnieciskajām saitēm, Krievija vilina 11 bijušās padomju „māsas” veidot Eirāzijas Savienību, kurā, citējot Vladimiru Putinu, „tiks atbirokratizēta ekonomika, izveidots vienots tirgus un brīvi pārvietosies preces, cilvēki un kapitāls”.

Par pamanāmu soli šajā virzienā var uzskatīt NVS ietvaros 18.oktobrī Pēterburgā noslēgto līgumu par brīvas tirdzniecības zonas izveidi. Vienošanos parakstīja astoņas valstis - Krievija, Ukraina, Moldova, Kirgizstāna, Kazahstāna, Baltkrievija, Armēnija un Tadžikistāna. Līgumam pagaidām vēl nepievienojās Uzbekistāna, Turkmenistāna un Azerbaidžāna.

Ja līgumu bez aizķeršanās ratificēs nacionālie parlamenti, tas stāsies spēkā jau nākamajā gadā. Jāpiebilst, ka NVS brīvās tirdzniecības zonas valstis nav publiskojušas vienošanās saturu un neatklāj, kādas preces atbrīvos no muitas nodevām.  

Ukrainas elite grib ES

Š.g. oktobrī Ukraina pabeidza četrus gadus ilgušās sarunas ar Eiropas Savienību par jauno asociācijas līgumu un tā svarīgāko sadaļu – Padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības līgumu. Jaunās partnerības līguma parakstīšana bija paredzēta decembrī divpusējā samitā Briselē.  Taču bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko apcietināšana un notiesāšana par pārkāpumiem, slēdzot gāzes līgumus ar Krieviju, iesaldējusi Briseles un Kijevas attiecības.

ES uzskata tiesas prāvu par politisku izrēķināšanos un pieprasījusi Timošenko atbrīvošanu. Brisele atcēla 20.oktobrī paredzēto tikšanos ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču. ES tirdzniecības komisārs Karels de Guhts paziņoja, ka Ukrainas valdībai vispirms jānodrošina „pareizs politiskais klimats”, lai noslēgtu partnerību ar Eiropas Savienību.

Ukrainas valdība reaģēja asi un emocionāli. Viktors Janukovičs paziņoja, ka viņš pats nebrauks uz Briseli, ja vien asociācijas līgumā nebūs iekļauta nepārprotamas norāde uz Ukrainas izredzēm nākotnē kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti.

Savukārt Ukrainas vēstnieks ES Konstantīns Jeļisejevs žurnālistiem pavēstīja, ka labvēlīgu sarunu rezultātu nobloķējušas dalībvalstis, kuras ir pret paplašināšanos (Ukraina uzskata, ka tās ir Vācija, Nīderlande), bet Jūlijas Timošenko prāva tiek izmantota kā iegansts, lai apturētu Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā.

Pašreizējai Ukrainas elitei tuvināšanas ES ir nozīmīga, lai iegūtu atzinību politiskajā arēnā, tiktu brīvas ceļošanas iespējas uz ES, piekļuves rietumu banku kontiem un nekustamajiem īpašumiem, raksta the Economist. Savukārt ciešākas attiecības un pakļaušanās Krievijai var apdraudēt Ukrainas suverenitāti, un elite var zaudēt kontroli pār Ukrainas resursiem. Turklāt, kā norāda the Economist, Viktors Janukovičs tic, ka Ukrainas tuvināšana dalībai ES ierakstīs viņa vārdu vēsturē un attaisnos pagātnes grēkus.

Viens otram nekaitēs ?

18.oktobrī noslēgtais brīvās tirdzniecības zonas līgums ar Krieviju un pārējām NVS valstīm nebūs pretrunā un netraucēs parakstīt vienošanos arī ar Eiropas Savienību, deklarējusi Kijeva. Tas arī neradīšot ēnu reeksporta draudus.

Sākotnēji problēmas nesaredzēja arī Krievijas Ārlietu ministrija, norādot, ka Kijeva iegūs divtik, ja noslēgs vienošanos par brīvas tirdzniecības zonas izveidi gan uz austrumiem ar NVS valstīm, gan uz rietumiem ar Eiropas Savienību.

„Kad Ukraina izveidos brīvo tirdzniecības zonu ar ES, eiropiešu preces izspiedīs ukraiņu ražojumus, un tie savukārt plūdīs uz Krieviju. Aizsardzības pret preču plūsmu nebūs, ja darbosies NVS brīvās tirdzniecības zona,” Kommersant.ru skaidrojis Krievijas diplomāts.

Taču 21.oktobrī preses konferencē Maskavā Muitas savienības komitejas atbildīgais sekretārs un EvrAzES (Eirāzijas ekonomiskā apvienība) ģenerālsekretāra vietnieks Sergejs Glazjevs nāca klajā ar   pretēju paziņojumu, proti, Ukrainas attiecības ar ES tomēr traucēs NVS brīvas tirdzniecības zonai, un ukraiņu precēm var uzlikt ierobežojumus, vēsta NewsRu.

Glazjevs norādīja, ka līgumā par brīvas tirdzniecības zonas izveidi ar nolūku ir iekļauts punkts, kurā teikts, ka, ja kāda no partnervalstīm ar trešās puses starpniecību apdraud pārējo partnervalstu intereses, tad tās var veikt konsultācijas un ieviest tirgus aizsardzības pasākumus. Jāatzīmē, ka dažādu atrunu un atkāpju pārbagātība ir raksturīga NVS valstu starpā noslēgtajiem līgumiem.

Nākamais solis - Muitas savienība

Brīvas tirdzniecības zonas līgums patiesībā ir kā „priekštelpa” nākamajai integrācijas pakāpei – Muitas savienībai, laikrakstam Moscow Times norādījis NVS institūta direktora vietnieks Vladimirs Žarikins.

Krievijas ilgtermiņa mērķis ir panākt, lai Ukraina pievienojas arī Muitas savienībai, ko Maskava iecerējusi veidot pēc ES modeļa.  Patlaban Muitas savienībā ir apvienojušās trīs valstis – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna. Līgums stājās spēkā 2010.gadā, un dalībvalstu vidū jau izcēlušies konflikti.

Eiropas Savienībai bija nepieciešami gadu desmiti, lai pakāpeniski izveidotu muitas savienību, un tas ļāva izvairīties no nesaskaņām, kādas vērojamas Krievijas un Baltkrievijas starpā, norādījis Maskavas Augstākās ekonomikas skolas tirdzniecības politikas eksperts Aleksejs Portanskijs.  Viņš uzsvēris, ka arī šajā gadījumā jāvirzās būtu soli pa solim.

Ne Krievija, ne Baltkrievija un Kazahstāna vēl nav Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) dalībvalstis. 2009.gadā Krievija pārsteidza PTO ar paziņojumu, ka vēlas iestāties organizācijā vienotā blokā ar Baltkrieviju un Kazahstānu. Visas trīs uz laiku apturēja savu iestāšanās sarunu procesu. PTO atzina, ka organizācijas dalībvalstis drīkst veidot kopīgas muitas ūnijas, taču nav precedenta, kad PTO iestātos nevis valsts, bet muitas savienība. Vēlāk Krievija no idejas attiecās, solot sinhronizēt savu PTO iestāšanās sarunu gaitu ar Baltkrieviju un Kazahstānu.

Jāatzīmē, ka Krievijas premjerministra un prezidenta amata kandidāta Vladimira Putina izteikumi par PTO bijuši pretrunīgi. Nesenajā intervijā trīs vadošajiem Krievijas telekanāliem Putins atzinis, ka, veidojot ciešākas ekonomiskās saites NVS un ieviešot vienotus nosacījumus un PTO normas, savienība kļūs caurskatāmāka ārvalstu partneriem. Taču vienlaikus viņš norādījis, ka „pastāv bažas, ka it īpaši saistībā ar iespējamo pievienošanos PTO pārlieku liela caurskatāmība mums(Krievijai) var kaitēt.”

Savukārt uzreiz pēc kara ar Gruziju 2008.gadā Putins paziņoja, ka viņš „nesaskata nekādas priekšrocības dalībai PTO, ja vispār tādas ir”.  Kopš 2008.gada Gruzija ilgstoši bloķēja Krievijas iestāšanos PTO, pamatojot to ar nespēju veikt muitas kontroli uz Krievijas okupēto Gruzijas teritoriju ārējām robežām Dienvidosetijā un Abhāzijā. Taču nupat kompromiss ir panākts, un PTO paziņojis, ka gandrīz visi strīdus jautājumi ir atrisināti, un Krievija drīzumā varētu pievienoties PTO.

Krievija sarunas par iestāšanos PTO vedusi jau 20 gadus un ir absolūtā rekordiste šajā ziņā, par pieciem gadiem pārspējot pat Ķīnu.

Impēriskās ambīcijas

Putins ar paziņojumu par Eirāzijas Savienību nāca klajā uzreiz pēc ES Austrumu partnerības (ES +Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Ukraina, Moldova un daļēji Baltkrievija) samita Varšavā š.g. septembra beigās. Ari NVS brīvās tirdzniecības zonas līguma parakstīšana sakrīt ar Ukrainai izšķirošu brīdi attiecībās ar Eiropas Savienību. Eksperti uzskata, ka Krievija savas kārtis izspēlē apzināti, lai atgūtu ietekmi bijušajās padomju valstīs.

Eirāzijas Savienības projekts daudziem atgādinājis mēģinājumu atdzīvināt Padomju Savienību. Putins to noraidījis, sakot, ka runa nav politisku apvienošanos un nevarot „kopēt to, kas jau ir pagātnē.” Viņaprāt, Padomju Savienība tā pati Krievija vien esot bijusi, tikai tā saukusies savādāk, intervijā Krievijas telekanālu vadītajiem teicis Vladimirs Putins.

Savukārt tiem, kuri patlaban pārmet Krievijai impēriskas ambīcijas, Putins ieteicis paraudzīties, kas notiek Eiropas Savienībā. „Tur integrācija sasniegusi tādu pakāpi, kāda Padomju Savienībā nevienam pat sapņos nerādījās.” Eiropas Parlaments pieņemot vairāk tiesisko aktu, kuri ir saistoši dalībvalstīm, nekā jebkad pieņēmusi PSRS Augstākā Padome padomju republikām.

Viņš arī novēlējis nevis kritizēt Krieviju par impēriskām ambīcijām, bet parūpēties labāk par savām problēmām: „Cīnieties ar augušo inflāciju, pieaugošo valsts parādu, cīnieties ar aptaukošanos galu galā – dariet kaut ko jēdzīgu.”

 

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties