1946	19.septembris	Vinstons Čērčils (Winston Churchill)	Cīrihē, Šveice	aicina nodibināt Eiropas Savienotās Valstis
1948	8.-10.maijs	Eiropas apvienošanas Koordinācijas komisija	Hāgā, Nīderlande	sasauc Hāgas kongresu. Hāgas kongress savā rezolūcijā aicina nodibināt vienotu demokrātisku Eiropu un izveidot Eiropas Padomi
1949	5.maijs		Londonā, Lielbritānija	tiek nodibināta Eiropas Padome ar sēdekli Strasbūrā
1950	9.maijs	Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans	Parīzē, Francija	nolasa 'Šūmaņa plānu' un ierosina nodibināt Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK)
1950	4.novembris		Romā, Itālija	parakstīta Eiropas Cilvēktiesību konvencija
1951	18.aprīlis	Sešinieks - Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande	Parīzē, Francija	paraksta līgumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanu (Parīzes līgums). Izveidots pirmais 'kopējais tirgus', kas apvieno ogļu un tērauda industriju 6 dalībvalstīs.
1952	10.augusts			Ar Žanu Monē (Jean Monnet) prezidenta amatā darbu sāk Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Augstākais izpildorgāns
1952	10.septembris	Sešu EOTK dalībvalstu ārlietu ministri		ministri Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) sapulcē pilnvaro izstrādāt Eiropas Politiskās savienības līguma projektu (EPS), kas tiek iesniegts 1953.gada 10.martā
1953	10.februāris			Kopējā ogļu, dzelzsrūdas un metāllūžņu tirgus izveidošana
1954	30.augusts			Francijas Nacionālā sapulce noraida Eiropas Aizsardzības savienības (EAS) dibināšanu
1955	1.-2.jūnijs	Sešinieka - Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande - ārlietu ministri	Mesinā, Itālija	pieņem lēmumu par nākošajiem integrācijas soļiem. Speciālistu komisijas izveidošana ar Polu Anrī Spāku (Paul-Henri Spaak) priekšsēdētāja amatā
1957	25.marts	Sešinieks - Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande	Romā, Itālija	paraksta līgumu par Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanu (Romas līgums). Izveidots 'kopējais tirgus' ar galveno mērķi - brīva preču, personu un naudas kustība 6 dalībvalstīs.
1958	1.janvāris			Spēkā stājas Romas līgumi. Par Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) komisijas prezidentu kļūst Valters Halšteins (Walter Hallstein), bet Lujs Armands (Louis Armand) par Euratom prezidentu
1959	1.janvāris			Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) īsteno pirmo muitas pazemināšanu par 10 %
1959	21.jūlijs	Septiņas Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas (EESO) valstis Dānija, Lielbritānija, Austrija, Norvēģija, Portugāle, Zviedrija un Šveice		pieņem lēmumu izveidot Eiropas Brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA). Līgums spēkā stājās 1960. gada 3. maijā
1961	9.jūlijs	Eiropas Kopiena		paraksta Asociācijas līgumu ar Grieķiju
1961	31.jūlijs	Īrija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1961	9.augusts	Lielbritānija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1961	10.augusts	Dānija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1962	30.aprīlis	Norvēģija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1962	30.jūlijs			ievieš Kopējo lauksaimniecības politiku, kas dalībvalstīm ļauj īstenot kopēju pārtikas ražošanas kontroli. Tās mērķis ir palielināt pārtikas ražošanas apjomus, aizsargāt fermerus un nodrošināt taisnīgas cenas.
1963	14.janvāris	Francijas prezidents de Golls (de Gaulle)		uzliek veto Lielbritānijas uzņemšanai EK
1963	22.janvāris	Vācija un Francija	Parīzē, Francija	paraksta draudzības līgumu (Elizejas līgums)
1963	29.janvāris			Tiek pārtrauktas sarunas ar Lielbritāniju par iestāšanos EK
1963	20.jūlijs	Eiropas Kopiena	Jaundē, Kamerūna	paraksta Asociācijas līgumu ar 17 Āfrikas valstīm un Madagaskaru (Jaundē konvencija)
1963	12.septembris	Eiropas Kopiena		paraksta Asociācijas līgumu ar Turciju
1965	8.aprīlis			parakstīta līgumu par Eiropas Kopienas trīs izpildorgānu (EOTK, EEK, Euratom) apvienošanu
1966	28.-29.janvāris			Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) krīze tiek atrisināta līdz ar “Luksemburgas kompromisu”, de facto atteikšanos no līgumā paredzētās pārejas uz lēmumu pieņemšanu Ministru padomē ar balsu vairākumu
1967	11.maijs	Lielbritānija, Īrija, Dānija		Lielbritānija atkārtoti iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK, kam seko Īrija un Dānija.
1967	1.jūlijs			Spēkā stājas 1965.gada 8.aprīļa lēmums par trīs kopienu (EOTK, EEK un Euratom) apvienošanu. Par pirmo prezidentu kļūst Žans Rejs (Jean Rey).
1967	24.jūlijs	Norvēģija		iesniedz otro reizi pieteikumu par uzņemšanu EK
1967	28.jūlijs	Zviedrija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1968	1.jūlijs			ievieš vienotu muitas nodokli starp visām dalībvalstīm
1968	8.novembris			Lai realizētu vienotu darba tirgu, tiek garantēta brīva darbaspēka pārvietošanās
1969	4.marts	Eiropas Kopiena		paraksta Asociācijas līgumus ar Tunisiju un Maroku
1969	29.jūlijs			Otrās Jaundē konvencijas parakstīšana.
1969	1.-2.decembris	Sešinieka - Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande - valstu un valdību vadītāji	Hāgā, Nīderlande	Pieņem lēmumu par integrācijas paātrināšanu, par pakāpenisku ekonomikas un monetārās savienības izveidi līdz 1980.gadam un par politisko sadarbību. Bez tam tiek pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Dāniju, Lielbritāniju, Īriju un Norvēģiju.
1970	2.jūlijs			Par EK Komisijas prezidentu kļūst Franko L. Malfatti (Franco L. Malfatti)
1970	8.oktobris			Ministru padomei un Komisijai tiek iesniegts Vernera plāns par pakāpenisku ekonomikas un monetārās savienības ieviešanu. Plāns ir nosaukts Luksemburgas ministru prezidenta vārdā
1970	27.oktobris	Sešinieka - Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande - ārlietu ministri		valstu un valdību vadītājiem iesniedz Luksemburgas ziņojumu (Daviņjonas ziņojumu) par Eiropas Politisko sadarbību (EPS)
1970	5.decembris	Eiropas Kopiena		paraksta Asociācijas līgumu ar Maltu
1971	1.jūlijs	Eiropas Kopiena		pieņem “Vispārējo muitas priekšrocību sistēmu” tirdzniecībā ar 91 attīstības valsti
1972	22.janvāris	Eiropas Kopiena		paraksta līgumus ar Dāniju, Lielbritāniju, Īriju un Norvēģiju par iestāšanos EK
1972	21.marts			Tiek noteikta 'valūtu čūska': Ministru padome un dalībvalstu valdības vienojas par to, ka EK dalībvalstu valūtu maiņas kursu savstarpējā attiecība drīkst izmainīties, augstākais, par 2,5 %
1972	22.marts			Par EK Komisijas prezidentu kļūst Siko L. Mansholts (Sicco L. Mansholt)
1972	10.maijs	Īrija		referendumā nobalso par iestāšanos EK
1972	13.jūlijs	Britu parlamenta apakšpalāta		atbalsta iestāšanos EK
1972	22.jūlijs	EK ar atlikušajām EFTA valstīm–Islandi, Austriju, Portugāli, Zviedriju un Šveici		paraksta brīvās tirdzniecības vienošanos
1972	25.septembris	Norvēģija		referendumā noraida iestāšanos EK
1972	2.oktobris	Dānija		referendumā nobalso par iestāšanos EK
1972	19.-20.oktobris	EK valstu un valdību vadītāji	Parīzē, Francija	pieņem lēmumu par EK izveidošanu par Eiropas Savienību un pieņem ekonomikas un monetārās savienības realizēšanas termiņu plānu
1972	19.decembris	Eiropas Kopiena		paraksta Asociācijas līgumu ar Kipru
1973	1.janvāris	Dānija, Īrija, Lielbritānija		kļūst EK dalībvalstis
1973	6.janvāris			Par EK Komisijas prezidentu kļūst Fransuā Havjērs Ortoli (Franēois Xavier Ortoli)
1973	11.-12.marts	Lielbritānija, Īrija, Itālija		nevēlas piedalīties “valūtu čūskā”. EK dalībvalstu finansu ministri, pie stingri noteiktiem valūtu maiņas kursiem, nosaka kopējās savstarpējās savu valūtu maiņas kursu svārstības attiecībā pret dolāru
1973	14.maijs	Eiropas Kopiena		paraksta brīvās tirdzniecības līgumu ar Norvēģiju
1973	23.jūlijs	9 dalībvalstu (Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Īrija, Lielbritānija) ārlietu ministri	Kopenhāgenā, Dānija	pieņem otro F77 ziņojumu (Kopenhāgenas ziņojumu)
1973	5.oktobris	Eiropas Kopiena		paraksta brīvās tirdzniecības līgumu ar Somiju
1974	9.-10.decembris	9 EK dalībvalstu valstu un valdību vadītāji	Parīzē, Francija	pieņem lēmumu turpmāk regulāri tikties kā Eiropas Kopienas Padomei, izveidot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), lai ar subsīdiju palīdzību un citādi nodrošinātu ES nabadzīgāko reģionu attīstību.
1975	28.februāris		Lomē, Togo	tiek parakstīta pirmā vienošanās ar 46 Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK valstis)par tirdzniecības, finansu un tehnikas jautājumiem (Lomē I konvencija, kas aizstāj Jaundē konvenciju)
1975	10.-11.marts	9 EK dalībvalstu valstu un valdību vadītāji	Dublinā, Īrija	pirmo reizi tiekas kā Eiropas Kopienas Padome
1975	18.marts	Ministru Padome		pieņem lēmumu par Eiropas Reģionālo fonu
1975	11.maijs	Eiropas Kopiena		paraksta sadarbības līgumu ar Izraēlu
1975	5.jūnijs	Lielbritānija		referendumā nobalso par valsts palikšanu Eiropas Kopienas sastāvā
1975	12.jūnijs	Grieķija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1975	16.septembris			Tiek nodibinātas oficiālas attiecības starp EK un Ķīnu
1976	20.decembris			Par EK Komisijas prezidentu kļūst Rojs Dženkins (Roy Jenkins)
1977	28.marts	Portugāle		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1977	1.jūlijs			Pilnīga muitas atcelšana starp deviņām EK dalībvalstīm
1977	28.jūlijs	Spānija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1978	6.-7.jūlijs	Eiropadome	Brēmenē, Vācija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē pieņem lēmumu par ekonomikas un monetārās izveidošanu un vienotas Eiropas naudas vienības ieviešanu
1979	13.marts			Eiropas Monetārās sistēmas (EMSI) spēkā stājas ar atpakaļejošu datumu – 1979.gada 1.janvāri
1979	7.-10.jūnijs		9 dalībvalstīs (Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Īrija, Lielbritānija)	notiek pirmās vispārējās un tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas
1979	17.-20.jūlijs			Notiek pirmā tieši ievēlētā EP sesija Strasbūrā. Par pirmo EP prezidenti tiek ievēlēta Simone Faila (Simone Veil)
1979	31.oktobris	Eiropas Komisija	Lomē, Togo	paraksta Lomē II konvenciju ar 58 F102
1980	7.-8.marts	Eiropas Kopiena		paraksta vienošanos par sadarbību ar Dienvidaustrumu Āzijas Valstu asociācijas (ASEAN) valstīm
1980	12.-13.jūnijs	Eiropadome	Venēcijā, Itālija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē pieņem paziņojumu saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu
1980	28.jūlijs	Eiropas Kopiena		paraksta vienošanos par sadarbību ar Rumāniju
1980	6.oktobris	Eiropas Komisija		konstatē krīzi dzelzs un tērauda industrijā un lūdz Padomi piekrist produkcijas kvotu ieviešanai
1981	1.janvāris	Grieķija		kļūst ES dalībvalsts
1981	20.janvāris			Par EK Komisijas prezidentu kļūst Gastons Torns (Gaston Thorn)
1982	19.februāris			Pīters Dankerts (Pieter Dankert) kļūst par otro EP prezidentu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu ieviešanas
1982	23.februāris	Grenlande		referendumā nobalso par izstāšanos no EK
1983	25.janvāris	10 EK dalībvalstis		Pēc sešus gadus ilgām sarunām vienojas par kopēju zvejniecības politiku
1983	17.-19.jūnijs	Eiropadome	Štutgartē, Vācija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē sesijā paraksta “Svinīgo Eiropas Savienības deklarāciju”
1984	14.februāris	Eiropas Parlaments		akceptē līgumprojektu par Eiropas Savienības dibināšanu, ko ir izstrādājusi Institucionālā komiteja Altiero Spinelli (Altiero Spinelli) vadībā
1984	14.-17.jūnijs		10 EK dalībvalstīs	Otrās Eiropas Parlamenta vēlēšanas
1984	25.-26.jūnijs	Eiropadome	Fonteblo, Francija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē panāk progresu svarīgās problēmu jomās. Lēmums par Dodža komisijas institucionālajos jautājumos un Adonino “Pilsoņu Eiropas” komisijas darba sākšanu
1984	24.jūlijs			Par trešo EP prezidentu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu ieviešanas kļūst Pjērs Pflimlins (Pierre Pflimlin)
1984	26.septembris	Eiropas Kopiena		paraksta vienošanos ar Ķīnu par sadarbību tirdzniecības politikā un ekonomikā
1984	8.decembris	Eiropas Kopiena	Lomē, Togo	noslēdz Lomē II vienošanos ar 65 Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK valstis)
1985	7.janvāris			Par EK Komisijas prezidentu kļūst Žaks Delors (Jacques Delors)
1985	12.jūnijs			Paraksta dokumentus par Spānijas un Portugāles iestāšanos EK
1985	14.jūnijs	Eiropas Komisija		iesniedz Balto grāmatu par iekšējā tirgus izveidošanas pabeigšanu
1985	14.jūnijs	Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga, Nīderlande	Šengenā, Luksemburga	pieņem lēmumu atcelt robežu kontroli starp 5 ES dalībvalstīm
1985	28.-29.jūnijs	Eiropadome	Milānā, Spānija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē pieņem lēmumu par Starpvaldību konferences sasaukšanu, lai izdarītu izmaiņas Romas līgumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanu (LEEK) 236. pantu
1985	2.-3.decembris	Eiropadome	Luksemburgā	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē vienojas par institucionālās sistēmas reformām, par Kopienas kompetenču paplašināšanu, kā arī par ārpolitiskās sadarbības tiesisko ietvaru. Šīs līguma izmaiņas tiek iekļautas Vienotajā Eiropas aktā
1986	1.janvāris	Spānija, Portugāle		kļūst ES dalībvalstis
1986	17.februāris	12 dalībvalstis (Beļģija, Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Īrija, Lielbritānija, Grieķija, Spānija, Portugāle)	Luksemburgā	paraksta Vienoto Eiropas aktu par institucionālās sistēmas reformām
1987	1.janvāris	Eiropas Politiskās savienības sekretariāts	Briselē, Beļģija	uzsāk darbu
1987	20.janvāris			Sers Henrijs Plumbs (Henry Plumb) kļūst par ceturto EP prezidentu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu ieviešanas
1987	14.aprīlis	Turcija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1987	15.jūnijs			Erasmus programma nodrošina finansējumu studijām līdz vienam gadam ES dalībvalstīs.
1987	1.jūlijs			Spēkā stājas Vienotais Eiropas akts
1988	11.-12.februāris	Eiropadome	Briselē, Beļģija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē pieņem “Delora paketi” par finansēšanas sistēmas reformām, kopējo lauksaimniecības politiku un EK Struktūrfonda dubultošanu
1988	29.marts	Eiropas Komisija		iesniedz Cehini ziņojumu par tirgus sašķeltību (The Cost of Non-Europe), kurā iekšējā tirgus priekšrocības ir izteiktas skaitļos
1989	15.-18.jūnijs			Trešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas
1989	15.jūnijs		Madridē, Spānija	apstiprina plānu ekonomikas un monetārās savienības izveidei
1989	26.-27.jūnijs	Eiropadome	Madridē, Spānija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē pieņem lēmumu par Starpvaldību konferences iesaistīšanu atbilstoši “Delora plānam”. Šī nacionālo emisijas banku vadītāju un Komisijas prezidenta Žaka Delora vadībā izstrādātā koncepcija paredz ekonomikas un monetārās savienības izveidi trīs etapos
1989	29.jūnijs	Spānija		pievienojas Eiropas Monetārai sistēmai (EMSI)
1989	17.jūlijs	Austrija		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1989	26.jūlijs			Par piekto EP prezidentu kļūst Enrike Barons Krespo (Enrique Barón Crespo)
1989	15.decembris	Eiropas Kopiena		paraksta ceturto Lomē konvenciju ar 68 Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm (ĀKK valstis)
1990	19.jūnijs		Luksemburgā	tiek parakstīta otra Šengenas vienošanās starp Beneluksa valstīm, Franciju un Vāciju
1990	25.-26.jūnijs	Eiropadome	Dublinā, Īrija	Eiropas Savienības dalībvalstu valsts un valdības vadītāju speciālā sanāksmē vienojas par vienas starpvaldību konferences sasaukšanu ekonomikas un monetārās savienības īstenošanai un otras sasaukšanu - par politisko savienību.
1990	1.jūlijs			Spēkā stājas pirmā ekonomikas un monetārās savienības pakāpe
1990	4.jūlijs	Kipra		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1990	16.jūlijs	Malta		iesniedz pieteikumu par uzņemšanu EK
1990	21.augusts	Eiropas Komisija		pieņem pasākumu paketi Vācijas Demokrātiskās Republikas iekļaušanai EK
1990	3.oktobris	Vācija		Līdz ar starpvalstu līguma stāšanos spēkā starp Vācijas Federatīvo Republiku un Vācijas Demokrātisko Republiku, tiek apvienotas abas vācu valstis. Tādējādi arī piecas jaunās Vācijas federālās zemes iekļaujas EK
1990	8.oktobris	Lielbritānija		kļūst par desmito Eiropas Monetārās sistēmas (EMSI) dalībvalsti