Eiropas Savienībai (ES) un augošajai, pašpārliecinātajai un ekonomiski elastīgajai Āzijai jāatjauno sadarbība vienai ar otru, lai izveidotu spēcīgāku un efektīvāku 21.gadsimta partnerību, kas spētu risināt globālos izaicinājumus.
Jūlija sākumā Āzijas un Eiropas amatpersonas tikās Briselē, lai gatavotos Āzijas-Eiropas sanāksmei (ASEM), kas norisināsies 4. un 5.oktobrī. Kā samita galvenais fokuss paredzēts stratēģiskās partnerības veidošana starp abiem reģioniem. Gatavošanās gaidāmajai divu dienu sanāksmei līdz šim bijusi iespaidīga. Līderi paredzējuši diskutēt par vienotu rīcību, lai atdzīvinātu pasaules ekonomiku, apskatītu globālos un reģionālos karstos punktus un meklētu veidus, kā risināt ilgtspējīgas attīstības problēmas. Jauno dalībvalstu statusā samitā tiks aicinātas piedalīties arī Krievija, Austrālija un Jaunzēlande.
Tomēr sanāksmes nevar nosaukt par īstu politikas veidošanu – fotogrāfijas nedod iespēju izprast otru kultūru, bet iepriekš uzrakstītās runas nav tas pats, kas reāla klausīšanās un partnera sapratne. Ja Āzijas un Eiropas attiecības attīstīsies un virzīsies tālāk par ierastajiem politiskajiem rituāliem, abām pusēm būtu ciešāk jāiedziļinās otra reģiona kultūrā, tradīcijās un rituālos.
Mūsdienu savstarpēji atkarīgajā un saistītajā pasaulē Āzija un Eiropa nedrīkst doties dažādos virzienos. Eiropa nespēj piepildīt savu mērķi – kļūt par spēcīgāko globālo spēlētāju, ja vien nesadarbojas ar augošo Āziju. Lai cīnītos ar galvenajiem 21.gadsimta izaicinājumiem – ilgtspējīgu attīstību, klimata pārmaiņām, globālās pārvaldes reformām un anti-pirātisma pasākumiem – vajadzīga aktīva Eiropas un Āzijas līdzdalība. Savukārt tā kā Eiropa šobrīd saskaras ar stingriem taupības un izdevumu samazināšanas pasākumiem, Āzijas dinamiskā ekonomika piedāvā lielu un ienesīgu tirgu Eiropas tehnoloģijām, precēm un pakalpojumiem.
Āzijas-Eiropas tirdzniecības sakari strauji attīstās – pieaug Eiropas investīcijas Āzijā un arvien vairāk Āzijas uzņēmumu cenšas izveidot savus veikalus ES. Āzijas sadarbība arī nepieciešama, lai risinātu problēmas pasaules karstajos punktos, piemēram, Irānā un Ziemeļkorejā.
Āzijas valstis finanšu krīzi pārdzīvojušas daudz labāk, nekā gaidīts. Ķīna, Indija un vēl vairākas Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas (ASEAN) dalībvalstis jau piedzīvo ievērojamu ekonomisko kāpumu, tomēr, lai saglabātu šo izaugsmi, nepieciešams palielināt pārdošanas apjomus Eiropā, savukārt savienības atbalsts ir nozīmīgs vairākām Āzijas mazajām un nabadzīgajām valstīm. Starp citu, ES bieži tiek minēta kā Āzijas vecākās reģionālās organizācijas – ASEAN – iedvesmas objekts.
Lai atdzīvinātu Āzijas un Eiropas attiecības un sadarbību, nepieciešams vēlreiz iekurināt to pašu aizrautības ugunskuru, kāds liesmoja pirmā ASEM samita priekšvakarā 1996.gadā Bangkokā, kad Āzijas un Eiropas valstu vadītāji pirmo reizi sanāca kopā neformālā vidē. Šī tikšanās izvērtās daudz labvēlīgāka, salīdzinot ar stīvajām sanāksmēm pirms tam. Diskusijas bija dzīvas un aizraujošas. Virmoja sajūta par jaunu, daudz labāku sākumu un kopīgu nākotni.
Diemžēl drīzā Āzijas finanšu krīze 1997.gadā un vēlāk arī Eiropas koncentrēšanās uz iekšējiem jautājumiem, piemēram, eiro ieviešanu un ES paplašināšanos, aizēnoja attiecības ar ASEM. Tikai tagad, pēc 14 gadiem, kad gan Āzija, gan Eiropa saskaras ar jauniem, līdzīgiem izaicinājumiem, tikšanās Briselē sniegs iespēju atkal atdzīvināt abu reģionu attiecības.
Lai to veiksmīgi izdarītu, abām pusēm vajadzēs attīstīt jaunu, visaptverošu domāšanu, kas būtu vērsta un kopīgo, nevis atšķirīgo. Āzijai un Eiropai jāizstrādā jauns ekonomikas izaugsmes modelis, kas palīdzētu abiem reģioniem virzīties uz priekšu un realizēt iecerētās starptautiskās ekonomikas un finanšu reformas, tostarp reorganizēt Starptautiskā Valūtas fonda pārvaldi, lai arī šajā internacionālajā organizācijā atspoguļotu Āzijas pieaugošo ekonomisko spēku. Arī runājot par tirdzniecību, ASEM līderiem jābūt pārliecinošiem un uzstājīgiem, lai sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju panāktu lielāku tirdzniecības sektora liberalizāciju.
Nepieciešama arī jauna pieeja Tūkstošgades Attīstības mērķu sasniegšanai un turpmākajai cīņai pret klimata pārmaiņām. ASEM piedāvā novatoriskas un radošas idejas, lai padarītu efektīvāku palīdzības sniegšanu, nodrošinātu labāku koordināciju starp līdzekļu devējiem un saņēmējiem, atvieglotu tirdzniecību, kā arī veicinātu atvērta tirgus ekonomiku.
Tikmēr centieniem cīnīties pret globālo sasilšanu nāktu par labu fokusa maiņa – no konfrontācijas, lai panāktu sasniedzamus emisijas standartus – uz sadarbību, lai izveidotu zema oglekļa satura ekonomiku, kas ļautu samazināt siltumnīcas efekta attīstību pasaulē, vienlaikus saglabājot ekonomisko un sociālo attīstību.
Oktobra samita dalībniekiem jāapzinās, ka reālu stratēģisku Āzijas-Eiropas partnerību var radīt tikai domājot ārpus rāmjiem un iesaistot ne tikai amatpersonas, bet arī sabiedrību. Nevalstiskā sektora, piemēram, Āzijas un Eiropas fonda, kas atrodas Singapūrā, iesaistīšana attīstīs lielāku līdzdalību, demokrātiju, kā arī vairāk nekā politiskais sektors spēs sekot līdzi un orientēties sabiedrības problēmās.
Bieži vien Āzijas valstis neizprot ES tieksmi koncentrēties uz cilvēktiesībām. Tomēr tā kā ASEAN nepieciešams strādāt pie cilvēktiesību jautājumu uzlabošanas, abi partnerreģioni varētu atrast kopīgu nostāju šajā jautājumā un, abpusēji meklējot kompromisus, panākt veiksmīgāku cilvēktiesību jautājumu attīstību abos reģionos. Piemēram, Eiropa varētu sniegt Āzijai savu pieredzi un speciālās zināšanas attiecībā un tiesnešu apmācību, cietumu reformām un policijas apmācību.
Līdz šim Eiropai nav izdevies slēgt abpusēji veiksmīgus sadarbības līgumus un veidot stratēģisko sadarbību ar Āzijas valstīm. ASEM sniedz labu iespēju, lai labotu šīs neveiksmes un ļautu Āzijai un Eiropai kopīgi stāties pretī izaicinājumiem, ko nākotnē sagādās straujā un mainīgā pasaule.
Shada Islam
